Ja automobilim ir manuālā pārnesumkārba, vai vienlaicīgi ar bremžu pedāli ir jānospiež sajūgs? Atbildes uz šiem jautājumiem skaidro Renault Drošas braukšanas skolas eksperts.
Braukšanas tehnikas pilnveidošanas kursos nereti atklājas, ka autovadītāji nemāk pareizi bremzēt avārijas brīdī. Iespējams, tas ir tādēļ, ka šis elements netiek pienācīgi apgūts autovadītāju kursos vai daudzi ir kārtojuši braukšanas eksāmenu laikā, kad automašīnu standarta aprīkojumā vēl nebija ieviesta ABS sistēma. “ Gadās arī tā, ka vadītājs instinktīvi noņem kāju no bremzes pedāļa vai samazina spiedienu uz pedāli, kad viņš jūt tā pulsēšanu vai dzird netipiskas skaņas no automobiļa,” stāsta Renault Drošas braukšanas skolas direktors Ādams Bernards, “dažreiz autovadītāji izvēlas bremzēt saudzīgāk, jo baidās, ka no spēcīgas, straujas bremzēšanas pārmērīgi nolietosies bremžu kluči vai automašīnai radīsies bojājumi.
“Lai avārijas situācijā pareizi un efektīvi nobremzētu transportlīdzekli, kas aprīkots ar ABS, manuālās pārnesumkārbas gadījumā bremžu un sajūga pedāļi ir jānospiež vienlaicīgi ar maksimālu spēku, to nesamazinot līdz brīdim, kad automobilis samazina ātrumu līdz konkrētajā situācijā vajadzīgajam vai pilnībā apstājas. Nebremzējiet, visu laiku piespiežot un atlaižot bremžu pedāli,” skaidro Ādams Bernards.
ABS sistēma, ja nepieciešams, palielina vai samazina spiedienu bremžu sistēmā, un jaunākajos modeļos tā pati izlemj, ar kādu spēku bremzēt katru riteni atkarībā no tā saķeres. Piemēram, ja viens ritenis uzbrauc uz aizsalušas peļķes, bet otrs brauc pa sniegu, spiediens uz riteni, kas bremzēšanas laikā atrodas uz ledus, būs mazāks nekā uz riteni, kas atrodas uz sniega. Un kāpēc vienlaikus ir jānospiež sajūga pedālis? “Ja sajūga pedālis nav nospiests, bremzēšanas ceļš pagarinās un pasliktinās automobiļa vadāmība. Šajā situācijā pastāv arī risks, ka automašīna “noslāps”,” skaidro Renault Drošas braukšanas skolas eksperts.
Vai ABS pagarina bremzēšanas ceļu? Sistēmas mērķis nav saīsināt vai pagarināt bremzēšanas ceļu, bet gan dot iespēju saglabāt kontroli pār transportlīdzekli avārijas bremzēšanas situācijā, kas nav iespējams, ja riteņi ir bloķēti. Līdz ar to var teikt, ka šī ceļa garums ir optimāls no vadāmības saglabāšanas viedokļa. “Praksē ABS mēdz saīsināt bremzēšanas ceļu, taču var būt apstākļi, kad bremzēšanas ceļš var kļūt garāks ceļa seguma dēļ, piemēram, uz ļoti nelīdzena ceļa,” stāsta Ādams Bernards.
Kā ASR sistēma atbalsta vadītāju? ASR vilces kontroles jeb pretslīdes kontroles sistēma neļauj riteņiem slīdēt uzsākot braukšanu un paātrinājuma laikā, jo tā samazina jaudu, kas tiek padota uz piedziņas riteņiem. Reizēm ASR iedarbina arī bremzes, lai piebremzētu slīdošu riteni. “Daudzās automašīnās ir iespējams izslēgt ASR sistēmu, jo tas, kas mums parasti palīdz, var arī neļaut izbraukt no sniega kupenas vai smiltīm,” piebilst eksperts.
Savukārt ESC ir elektroniskās stabilitātes sistēma, kas palīdz saglabāt izvēlēto trajektoriju un braukšanas virzienu. Sistēma nepārtraukti uzrauga dažādus sensorus un, ja nepieciešams, bremzē attiecīgo riteni vai riteņus, samazina griezes momentu, tādējādi stabilizējot automašīnu un novēršot sānslīdi. Elektronika, kas uzrauga transportlīdzekļa stabilitāti, izmanto un vienlaikus analizē daudzu sensoru darbību, tostarp, ABS sensorus, ātrumu, stūres leņķi, griezes momentu, izvēlēto pārnesumu un daudzus citus elementus atkarībā no transportlīdzekļa. “Vienkārši sakot, ESC sistēma rūpējas par to, lai automašīna brauktu tur, kur ir vērsta stūre,” rezumē Ādams Bernards.